Meteotsunami: Squall-Line spiediena viļņi un pēkšņi ostas vai Lielo ezeru uzplūdi¶

Dzirdot vārdu cunami, cilvēki gandrīz vienmēr domā par zemūdens zemestrīci vai vulkāna izvirdumu okeāna dziļumos. Tomēr meteotsunami (meteoroloģiskais cunami) ir vienlīdz destruktīva ilgstoša ūdens viļņu sērija, ko pilnībā ģenerē atmosfēra, jo īpaši ātri mainīgas vētras līnijas, derechos, atmosfēras gravitācijas viļņi vai pēkšņi barometriskā spiediena lēcieni, kas pārvietojas pa salīdzinoši seklu ūdeni. Ja atmosfēras traucējuma virzošais ātrums atbilst ezera vai kontinentālā šelfa dabiskajam seklūdens viļņu ātrumam (fizisks pastiprināšanas mehānisms, kas pazīstams kā Proudmena rezonanse), niecīgs sākotnējais jūras virsmas izciļnis, kura garums ir tikai 3-5 centimetri (1-2 collas), var desmitkārtīgi palielināt upes, upes, mutes un pēc tam jūrmalas līci. pārrāvuma siena, lai izveidotu pēkšņu 2 līdz 6 metrus (6,5 līdz 20 pēdas) garu ūdens sienu. Tā kā meteotsunami bieži uzbrūk 30 līdz 120 minūtes pēc pēc tam, kad vasaras pērkona negaiss jau ir pagājis un debesis ir noskaidrojušās, pludmales apmeklētāji, piestātņu makšķernieki un laivotāji tiek pieķerti pilnīgi nejauši. Ja kāds ir ieslīgst ūdenī vai iesprostots piekrastes viļņa dēļ, zvaniet vietējam neatliekamās palīdzības numuri nekavējoties un skatiet mūsu ceļvežus Seiche viļņi un ezera cunami, seismiskie cunami, plīsuma straumes un okeāna ūdens avārijas, un pirmās palīdzības sniegšana noslīkšanai.

Dariet to tagad¶

1. Ja ūdens pēkšņi atkāpjas vai strauji paaugstinās, nekavējoties evakuējiet piestātnes, pārtveres, molus un zemas pludmales: ja redzat, ka ūdens līmenis ezermalā, ostā vai līcī dažu minūšu laikā pēkšņi pazeminās par 0,5-2 metriem (1,5-6,5 pēdām), nekavējoties atklājot ostas dubļus, akmeņus vai viļņus, ieskrienot zivīm. līdz augstumam vismaz 3 līdz 6 metriem (10 līdz 20 pēdām) virs parastā ūdens līmeņa un 100 metriem (330 pēdām) iekšzemē.
2. Nekad neizejiet uz betona viļņlaužiem, klinšu moliem vai molu galvām strauji mainīgas vētras līnijas vai derecho laikā vai 3 stundas pēc tās: pat tad, ja lietus ir beidzies un saule ir atkal uznākusi, atmosfēras spiediena viļņi, kas atspoguļojas pāri Lielajiem ezeriem, Meksikas līci vai piekrastes šelfiem, turpina radīt bīstamus viļņus pēc 4 stundām. vētra pāriet. (Gulf of Mexico)
3. Atstājiet pietauvotās laivas šauros ostas kanālos, ja sākas strauja lejupslīde: kad meteotsunami skar jahtu piestātni vai V-veida ostu (piemēram, Vidusjūras risaga vai Lielo ezeru pieplūdums), ūdens izplūst un tiek uzpildīts ik pēc 5-20 minūtēm ar pašreizējo ātrumu no 10 līdz 25 km/h (18-9 kh). mph), saspiežot biezas pietauvošanās auklas un saspiežot korpusus. Nekavējoties izkāpiet no peldošajiem dokiem un uz cietas kalnu zemes.
4. Kuģu vadīšana dziļā, atklātā ūdenī (vismaz 20-30 metru / 65-100 pēdu dziļumā), ja tie ir pasargāti no pērkona negaisa vējiem: Atklātā, dziļākā ūdenī meteotsunami ir gandrīz nemanāms, maigs un garš viļņojums, kura augstums nepārsniedz 20-40 centimetrus (8-16 collas); tas kļūst tikai par plīstošu, laivu apgāztu ūdens sienu, kad tas ieplūst seklās pludmalēs, smilšu joslās un šaurās ostas ieejās.
5. Uzmanieties no nāvējošām, tūlītējām straumēm pludmalēs un smilšu joslās pēc meteotsunami viļņa: kad 1-3 metru (3-10 pēdas) meteotsunami uzliesmojums steidzas augšup pa smilšainu pludmali un pēc tam 5 minūšu laikā noplūst atpakaļ ezerā vai jūrā, tas izrauj dziļus kanālus cauri pagaidu upēm un izveido jūrā līdzīgas smilšu joslas**. plīsuma straumes**, kas dažu sekunžu laikā izvelk bridējputnus simtiem metru no krasta.
6. Palieciet uz augstuma vismaz 2-3 stundas: tāpat kā seismiskie cunami, meteotsunami ir viļņu vilciens (3-10 svārstību virkne ar 10-30 minūšu intervālu), kas bieži vien rada rezonējošu ostas seiche. Trešais, ceturtais vai piektais vilnis bieži ir garāks un vardarbīgāks nekā pirmais vilnis.

Lēmumu koks: Meteotsunami atpazīšana un krastmalas izdzīvošana¶

flowchart TD
    Trigger["Strauji mainīga squall līnija, Derecho vai spiediena lēciens šķērso ezeru/piekrastes šelfu VAI novērota pēkšņa ūdens līmeņa maiņa"] --> Location{"Kur jūs atrodaties?"}
    Location -->|"Uz piestātnes, Breakwall, mola vai Low Beach"| WaterCheck{"Vai ūdens pēkšņi izplūst/atsedz dibenu VAI strauji paceļas pāri molam?"}
    WaterCheck -->|"Jā"| RunInland["NEKAVĒJOTIES BRIEŽETIES no mola/pludmales uz High Ground 3 līdz 6 m (10 līdz 20 pēdām) virs ūdens; Brīdiniet citus"]
    WaterCheck -->|"Nē, Squall Line tikko garām"| StayOffPier["3 stundas neatkāpieties no pārrāvumiem, piestātnēm un smilšu stieņiem; Skatieties Rip Currents"]
    Location -->|"Jahtu piestātnē vai uz piestātnes laivas"| MarinaAction["Nemēģiniet saglabāt pietauvošanās līnijas pārsprieguma laikā; Nekavējoties izejiet no peldošajiem dokiem uz cieto augsto zemi"]
    Location -->|"Uz laivas, kas brauc netālu no krasta"| DepthCheck{"Vai pērkona negaiss ir tieši virs galvas?"}
    DepthCheck -->|"Nē, skaidras debesis / droši navigācijai"| HeadDeep["Motors perpendikulāri dziļajam ūdenim (> 20 līdz 30 m / 65 līdz 100 pēdas); Izvairieties no šaurām ostas ieplūdēm"]
    DepthCheck -->|"Jā, aktīvi vēji"| SecurePort["Ja jau atrodaties ostā, nodrošiniet glābšanas vestes, noenkurojiet vai piestājieties un evakuējieties uz High Land"]
    RunInland --> WaitWave["Palieciet augstā vietā 2 līdz 3 stundas: viļņu vilcieni un ostas seiši atkārtojas ik pēc 10 līdz 30 minūtēm"]
    WaitWave --> VictimCheck{"Kāds ir ieslīgst ūdenī vai nokļuvis izplūdes plūsmā?"}
    VictimCheck -->|"Jā"| RescueCall["Zvaniet 911 / 112 / 999 un krasta apsardzi; mest pludināšanu no krasta; Nepeldieties izplūdes strāvā"]

Fizika un meteoroloģija: kā gaisa spiediens rada cunami bez zemestrīces¶

Meteotsunami fiziskais viļņa garums, viļņu periods (2 minūtes līdz 2 stundas) un piekrastes sēkļa uzvedība ir tieši tāds pats kā zemestrīces izraisītam cunami, tāpēc plūdmaiņu mērītāji abas parādības reģistrē kā gandrīz identiskas pēdas. Tomēr tā vietā, lai to izraisītu jūras dibena vertikālā nobīde, meteotsunami rodas no četru pakāpju daudzrezonanses kaskādes starp atmosfēru un ūdens stabu.

1. posms: atmosfēras sprūda (barometriskā spiediena lēciens un vēja spriegums)¶

Ātri mainīgas konvektīvas laikapstākļu sistēmas, tostarp derechos, pļaušanas līnijas, frontālās ejas, mezomēroga konvekcijas sistēmas (MCS) un sausie atmosfēras gravitācijas viļņi (ducted internal gravity waves), rada asu, lokālu virsmas atmosfēras spiediena pieaugumu (delta-P).

• Izmantojot apgrieztā barometra efektu vien, katra 1 hektopaskāla (1 milibar) gaisa spiediena izmaiņas nomāc vai paaugstina zemūdens virsmu tieši par 1 centimetru (0,4 collas).
• Tāpēc spēcīgās vētras līnijas ar 5 milibāru spiedienu sākumā rada nelielu jūras virsmas vilni, kura garums ir tikai 5 centimetri (2 collas). Paliekot bez rezonanses dziļajā okeānā, šis 5 centimetrus lielais izciļnis paietu pavisam nepamanīts.

2. posms: pastiprināšana atklātā ūdenī (Proudmena rezonanse un Grīnspena rezonanse)¶

Šis mazais 5 centimetru vilnis pāraug bīstamā piekrastes vilnī, kad atmosfēras traucējumi pārvietojas pāri ezera baseinam vai kontinentālajam šelfam ar tieši tādu pašu ātrumu (U) kā seklūdens gravitācijas viļņa dabiskais izplatīšanās ātrums (c):

• Seklā ūdens viļņu ātruma formula: c = sqrt(g * h), kur g ir gravitācijas paātrinājums (9.81 m/s2) un h ir ūdens dziļums metros.
• ** Prudmena rezonanse (U = c)**: ūdenī, kas ir 20 līdz 100 metri (65-330 pēdas) dziļš, kas ir precīzs Lielo ezeru, Meksikas līča kontinentālā šelfa, ASV Atlantijas šelfa, Adrijas jūras un Baleāru šelfa dziļums, dabiskais seklūdens viļņu ātrums. (Gulf of Mexico) c ir no 14 līdz 31 metram sekundē (50 līdz 112 km/h vai 31 līdz 70 jūdzes stundā).
• Tā kā vasaras vēja līnijas un derechos regulāri skrien uz priekšu ar ātrumu 50 līdz 110 km/h (31 līdz 68 jūdzes stundā), vētras barometriskā spiediena vilnis paliek fiksēts tieši virs tā tikko radītā ūdens viļņa (Froude number Fr = U / c tuvumā 1.0). Jūdzi pēc jūdzes pāri ezeram vai šelfam vētra nepārtraukti sūknē enerģiju kustīgā ūdens viļņa virsotnē, pastiprinot 5 centimetru viļņošanos par 5 līdz 15 reizēm, veidojot 0,5-1,0 metru (1,5-3,3 pēdas) garu viļņu atklātā ūdenī.
• Greenspan rezonanse: kad vētra virzās paralēli gar krasta līniju, malu viļņi, kas iesprostoti pret slīpo kontinentālo šelfu, var arī rezonēt ar kustīgo spiediena lēcienu, pastiprinot vilni gar krastu.

3. posms: piekrastes sēkšana un ostas Helmholca rezonanse¶

Kad šis 0,5 līdz 1,0 metrus garš atklātā ūdens vilnis ieplūst seklā piekrastes ūdenī, ietriecas atstarojošā viļņlaužā vai ieplūst šaurā, V-veida līcī, ietekā vai ostā, kura dabiskās svārstības atbilst ienākošā viļņa periodam (parasti 5 līdz 40 minūtes), ostas rezonanse (Helmholtz resonance) un Grīna likuma seklēšana reizina viļņu augstumu ar vēl vienu koeficientu 4 līdz 10 reizes, radot pēkšņu 2 līdz 6 metru (6,5-20 pēdu) uzplūdu, kas applūst ielas, apgāž jahtas un noslauka gājējus.

Salīdzinājums: Meteotsunami vs seismiskie cunami vs Storm Surge vs Seiches¶

Globālie karstie punkti un vietējie meteotsunami nosaukumi¶

Tā kā Prudmena rezonanse un ostas pastiprināšanās ir atkarīga no konkrēta ūdens dziļuma (20 līdz 100 metri), kas savienota ar biežām strauji mainīgām squat līnijām vai atmosfēras gravitācijas viļņiem, noteiktas ūdenstilpes atkārtoti piedzīvo postošus meteotsunami, kur vietējie iedzīvotāji gadsimtu gaitā ir devuši tiem atšķirīgus tradicionālos nosaukumus:

1. Ziemeļamerikas Lielie ezeri (Mičiganas, Ērijas, Huronas, Superior un Ontario ezeri):
2. Lielie ezeri, kas rada vairāk nekā 100 izmērāmus meteotsunami gadā (galvenokārt vēlā pavasarī un vasarā no aprīļa līdz jūlijam), ir viena no pasaules lielākajām meteotsunami zonām.
3. Mičiganas ezera un Ēri ezera dziļums (vidēji 19 metri / 62 pēdas Ēri ezerā; 30 līdz 85 metri Mičiganas ezera dienvidu un centrālajā daļā) cieši atbilst Midwest derechos un squall līniju ātrumam no 60 līdz 100 km/h (37 līdz 62 jūdzes stundā). Turklāt betona ostas pārrāvumi un piestātnes tādās pilsētās kā Čikāga, Milvoki, Grandheivena, Holande, Ludingtona, Klīvlenda un Bufalo atspoguļo un fokusē viļņus.
4. Vidusjūra un Adrijas jūra (Rissaga, Marrobbio, Milghuba, šćiga):
5. Ciutadella osta, Menorka (Baleāru salas, Spānija) , La Rissaga: šaurajā, 1 kilometru garajā Ciutadella ietekā dabiskais pamatperiods ir 10,5 minūtes. Kad Āfrikas termiskās gravitācijas viļņi virzās uz ziemeļaustrumiem pāri Baleāru šelfam ar ātrumu 25 līdz 30 m/s, tie izraisa katastrofālus risagas meteotsunami līdz 4 līdz 5 metru (13 līdz 16,5 pēdu) augstumam, kas izsusina ostu un pēc tam applūst pilsētas laukumu 10 minūšu laikā, kad jūnijs 20-40. saspiestas vairāk nekā 35 laivas).
6. Vela Luka un Stari Grad (Horvātijas Adrijas jūras piekraste) , Šćiga: gari piltuves formas līči gar Dalmācijas salām piedzīvo līdz 6 metriem (19,7 pēdas) meteotsunami (piemēram, Vela Luka notikums 1978. gada jūnijā, lielākais instrumentāli reģistrētais piekrastes vēsturē), meteotsuningsunsunsami uz piekrastes. ielas.
7. Rietumsicīlija (Marrobbio / "Mad Sea") un Malta (Milghuba): pēkšņas 1,5 līdz 3 metrus lielas svārstības, ko izraisa scirocco gravitācijas viļņi, kas šķērso Sicīlijas kanālu.
8. Meksikas līcis un ASV Atlantijas okeāna piekraste: (Gulf of Mexico)
9. Meksikas līča austrumu daļa (Floridas rietumu krasts no Tampa līča, Klīrvotera un Neapoles līdz Floridas Panhandlai): ziemas aukstās frontes vētras līnijas un vasaras tropiskās ārējās lietus joslas, kas traucas pāri plašajam, seklajam Rietumfloridas šelfam, rada pēkšņu **1,5-3,5 metru (5-3,5-1 metru). 1992. gada Deitonabīčas 3,5 metru uzplūdi, kas ievainoja 75 pludmales apmeklētājus un sabojāja 100 transportlīdzekļus pludmalē, un Boothbey Harbor, Meinas un Ņūdžersijas piekrastes kāpums 2013. gada jūnijā). (Gulf of Mexico)
10. Austrumķīnas jūra un Japāna (Abiki) un Nagasaki līcis:
11. Nagasaki līcī, Japānā, atmosfēras spiediena traucējumi, kas šķērso Austrumķīnas jūru, rada līdz pat 3 līdz 4,8 metriem (10-16 pēdas) meteotsunami, kas vietēji pazīstami kā Abiki (kas nozīmē "tīklu vilkšanas viļņi"), kas regulāri fiksē ostas pietauvošanās un plūdu rajonus.

Vizuālas un skaņas brīdinājuma zīmes pludmalē, piestātnē vai jahtu piestātnē¶

Tā kā lielākajā daļā piekrastes līniju nav automātisku meteotsunami sirēnu, jūsu acis un ausis ir jūsu galvenā dzīvības glābšanas brīdinājuma sistēma ikreiz, kad pēdējo 3 stundu laikā jūsu reģionu ir šķērsojusi strauji mainīga vētras līnija:

1. Pēkšņs, straujš neparasts "paisums" vai ūdens noplūde¶

• Vērojiet ūdens līniju gar pludmales smiltīm, jahtu piestātnēm, laivu rampām vai piestātnes akmeņiem.
• Ja ūdens līmenis ievērojami pazeminās 2 līdz 10 minūšu laikā, atsedzot slapjus pāļus, dubļu līdzenumus, akmeņus vai izkrītošas ​​zivis Lielajos ezeros (kuriem nav manāmu astronomisku paisumu) vai krītoties daudz ātrāk nekā parastais 6 stundu okeāna paisums, ir ieradusies meteotsunami sile.
• Meteotsunami viļņa virsotne atgriezīsies 3 līdz 15 minūšu laikā ar ātrumu, kas ir lielāks nekā cilvēks spēj peldēt vai brist. Nekad neizejiet uz tikko atklātām smilšu stieņiem vai ostas dubļiem, lai skatītos uz gliemežvākiem vai iesprostotām zivīm.

2. Baltūdens straumju maiņa ostas grīvās un upju ietekās¶

• Paskatieties uz jahtu ostas, ostas vai piekrastes upes grīvas šauro ieejas kanālu.
• Meteotsunami laikā kanāls pārvēršas dārdošā baltūdens krācē, kas maina virzienu ik pēc 5-20 minūtēm. Jūs varat redzēt kanālu marķieru bojas, kas pilnībā zem ūdens tiek pavilktas 15 mezglu (28 km/h) pieplūdes vai izplūdes strāvas pretestībā, ko pavada virpuļi (eddies).

3. “Roll Cloud” jeb plauktu mākonis, kam seko pēkšņs barometrisks auss spiedziens.¶

• Pirms vētras pārejas vai tās laikā draudīgs horizontāls ripojuma mākonis vai loka šelfa mākonis, kas skrien pa ūdeni ar ātrumu 80+ km/h (50+ jūdzes stundā), ko pavada pēkšņa vēja pāreja un manāmas spiediena izmaiņas, ir klasisks Prudmena rezonanses viļņa atmosfēras ģenerators.
• Ja jums ir jūras barometrs, viedtālruņa barometriskā altimetra lietotne vai mājas meteoroloģiskā stacija netālu no krasta, pēkšņs barometriskā spiediena lēciens par 2,5-8,0 hektopaskāļiem (milibāriem) mazāk nekā 15 minūšu laikā (meteoroloģiski pazīstams kā spiediena deguns vai mikrobara lēciens) ir primārā gravitācijas līnija, kas rada gravitācijas momentu**. meteotsunami virs seklajiem piekrastes vai ezera ūdeņiem.

Soli pa solim izdzīvošanas darbības pēc scenārija¶

A scenārijs: Jūs ejat pa betona atlūzu, molu vai klinšu molu¶

1. Pagriezieties un nekavējoties skrieniet uz cietzemi: Betona viļņlauži un ezera moli, kas iestiepjas 200 līdz 800 metrus (650 līdz 2600 pēdas) ūdenī, ir nāvējošākā vieta meteotsunami laikā. Kad 2 metrus augsts pārspriegums pārvar plakanu betona molu, nav pie kā turēties, un atkāpšanās šķērsskala gājējus ienes tieši dziļā ūdenī, ko robežojas ar vertikālām betona sienām vai robainiem laukakmeņiem, no kuriem nav iespējams izkāpt.
2. Ja esat iesprostots garas mola tālākajā bākas galā, kur ūdens jau plūst pāri celiņam: nemēģiniet skriet cauri vidukļa dziļumam plūstošam ūdenim pāri šaurai betona sienai bez margām. Uzkāpiet uz bākas, navigācijas torņa vai paaugstinātas tērauda celiņa augstākās fiksētās konstrukcijas platformas un cieši turiet, līdz 5-15 minūšu pārsprieguma cikls norimst, pēc tam zvaniet pa tālruni 911/112/999, lai saņemtu glābšanu jūrā.

B scenārijs: jūs peldaties vai brienat smilšu pludmalē¶

1. Nekavējoties izejiet no ūdens un uzkāpiet aiz primārās kāpu līnijas: neapstājieties, lai uz slapjām smiltīm sakravātu pludmales saulessargus, dzesētājus vai dvieļus; 1,5 metru garais skrējiens var slaucīt pa 50 metriem (165 pēdas) līdzenu pludmali un iesist bridējputnu kājās smagus koka baļķus un dzesētājus.
2. Ja tiek noķerts pēkšņā meteotsunami izplūdes plīsuma strāvā:
3. NEMēģiniet peldēt taisni atpakaļ uz krastu pret aizplūšanu: meteotsunami noplūde izplūst pa platāku vālu nekā parastā sērfošanas straume, bet joprojām koncentrējas dziļos smilšu joslas kanālos.
4. Peldiet uz muguras, lai taupītu enerģiju, un peldieties paralēli krasta līnijai, tiklīdz atslābst sākotnējais 3-5 minūšu nolaišanas maksimums, vai ejiet ūdenī un pamājiet ar vienu roku virs galvas, kliedzot pēc palīdzības, lai glābēji vai apkārtējie var izmest riņķa boju vai glābšanas cauruli. Pārskatiet mūsu pilno rokasgrāmatu plīsuma straumes un okeāna ūdens avārijas.

C scenārijs: Jūs atrodaties jahtu piestātnē vai uz piestātnes kuģa¶

1. Atstājiet kuģi un nekavējoties izkāpiet no peldošajiem dokiem: 2-4 metrus gara ostas meteotsunami (rissaga) laikā laivas tiek paceltas virs piestātnes līmeņa un pēc tam nomestas uz ostas grīdas, kad ūdens izplūst, un pēc tam 20 mezglu garā ūdens siena notriec tās uz sāniem. Mēģinot ar roku noregulēt atsperu līnijas vai atvairīt korpusus starp viļņojošu 10 tonnu jahtu un betona pāļu, rodas nāvējoši ievainojumi un amputācijas, jo no stiklašķiedras klājiem, piemēram, šrapneļa, izraujas skavas.
2. Izslēdziet krasta elektrības slēdžus no kalnu starpsienas, ja tie ir pieejami: 120 V/240 V jahtu piestātnes krasta barošanas pjedestālu iegremdēšana vai izraušana saldūdens ezeros izraisa letālu slīkšanu no elektriskās strāvas trieciena (ESD) apdraudējums visā jahtu piestātnes baseinā. Nekad neiekāpjiet ūdenī bojātā jahtu piestātnē.

Reģionālie neatliekamās palīdzības numuri un aģentūru protokoli¶

Bieži uzdotie jautājumi¶

Kā pērkona negaiss var radīt cunami vilni bez zemestrīces?¶

Kad pāri ezeram vai piekrastes šelfam skrien stipra vētra jeb derečo, straujais barometriskā gaisa spiediena lēciens un spēcīgas vēja brāzmas vētras priekšgalā nospiež ūdens virsmu, radot nelielu, dažu centimetru augstu vilni. Ja vētra virzās uz priekšu tieši tādā pašā ātrumā, kādu vilnis dabiski pārvietojas šajā ūdens dziļumā (parasti 50 līdz 110 km/h ūdenī 20 līdz 100 metru dziļumā), rodas fizisks efekts, ko sauc par Prudmena rezonansi: vētra paliek bloķēta tieši virs ūdens viļņa un nepārtraukti sūknē tajā enerģiju desmitiem kilometru garumā. Kad šis pastiprinātais vilnis ietriecas seklā pludmalē vai ieplūst šaurā V formas ostā, tas paceļas 2 līdz 6 metrus garā cunami līdzīgā uzplūdā.

Kāpēc meteotsunami skāra mūsu pludmali stundu pēc tam, kad vētra jau bija pārgājusi un uznāca saule?¶

Atšķirībā no parastā vēja cirtiena, kas apstājas neilgi pēc vēja norimšanas, meteotsunami ir ilgstoša gravitācijas vilnis, kas pārvietojas visā ezera vai kontinentālā šelfa platumā un atstaro (atlec) no pretējās krasta līnijas vai zemūdens grēdām. Lielajos ezeros vētras līnija, kas šķērso no rietumiem uz austrumiem, nospiež meteotsunami vilni uz austrumu krastu, kas pēc tam atlec no kraujas vai šelfa un 60 līdz 120 minūtes vēlāk virzās atpakaļ uz rietumu krastu, nonākot zem pilnīgi skaidrām, saulainām debesīm, kad pludmales apmeklētāji to vismazāk gaida.

Kāda ir atšķirība starp meteotsunami un seiche Lielajos ezeros?¶

Abas ir atmosfēras izraisītas ūdens līmeņa izmaiņas, taču tās darbojas ļoti dažādos laika un telpas mērogos. Baseina seiche ir lēns, ezera mēroga stāvošs vilnis (piemēram, ūdens, kas šļakstās uz priekšu un atpakaļ milzīgā vannā), ko izraisa stundām ilgi vētrains vējš, kas vienā ezera galā (piemēram, Ēri ezerā) krāj ūdeni; tā svārstību periods ilgst no 3 līdz 14 stundām no liela ūdens līdz zemam ūdens līmenim. Meteotsunami ir lokalizēts, ātri kustīgs izplatīšanās viļņu vilciens, ko dažu minūšu laikā iedarbina straujš barometriskā spiediena lēciens un Prudmena rezonanse; tā ūdens līmenis strauji paaugstinās un pazeminās ik pēc 5 līdz 30 minūtēm un krasta līnijā uzvedas kā seismisks cunami.

Vai tiešām Lielie ezeri spēj radīt bīstamus cunami?¶

Jā, NOAA pētnieki katru gadu dokumentē vairāk nekā 100 meteotsunami piecos Lielajos ezeros, un Mičiganas ezers un Erie ezers piedzīvo visbiežākos bīstamos notikumus vēlā pavasarī un vasarā (no aprīļa līdz jūlijam). Vairāki vēsturiskie Lielo ezeru meteotsunami ir sasnieguši 2 līdz 3+ metrus (6,5 līdz 10+ pēdas), piemēram, 1954. gada 26. jūnijā Čikāgas ezera Mičiganas meteotsunami, kurā gāja bojā septiņi cilvēki, 1942. gada maija Ēri ezera viļņošanās un vairāki mūsdienu notikumi, kas ir apgāzuši laivas jahtu piestātnēs.

Kas man jādara, ja atrodos laivā, kad ir brīdinājums par meteotsunami vai pēkšņa ūdens noplūde?¶

Jūsu rīcība ir pilnībā atkarīga no tā, vai jūsu laiva ir pietauvota ostā vai jau atrodas atklātā ūdenī. Ja jūsu laiva ir piesieta pie piestātnes vai jahtu piestātnes un ūdens pēkšņi sāk iztukšot vai plūst, nemēģiniet pielāgot auklas vai nepalieciet uz klāja; pamest laivu un izkāpt no peldošajiem dokiem uz cieta augstuma tieši pirms 20 mezglu straumes sagrauj korpusus un dokus. Ja jau atrodaties uz ūdens un pērkona negaiss vējš ir pagājis, motoru perpendikulāri krastam izejiet dziļā atklātā ūdenī (vismaz 20 līdz 30 metru / 65 līdz 100 pēdu dziļumā), kur meteotsunami vilnis nekaitīgi pāries zem jūsu korpusa kā maigs, tikko pamanāms pietūkums.

Cik ilgi turpinās meteotsunami, kad uzbrūk pirmais vilnis?¶

Meteotsunami nekad nav viens vilnis; tas ierodas kā viļņu vilciens ar 3 līdz 10+ svārstībām, kas atrodas ar 5 līdz 30 minūšu intervālu, un, ieejot slēgtā ostā vai līcī, tas bieži vien rada rezonanses ostas seiche, kas 2 līdz 4 stundas spēcīgi šļakstās uz priekšu un atpakaļ. Bieži vien pirmā pazīme ir strauja lejupslīde (paisums), un trešā vai ceturtā viļņa virsotne ir daudz augstāka nekā pirmā. Vienmēr neatrodieties no pludmalēm, piestātnēm un peldošajiem dokiem vismaz 2 līdz 3 stundas pēc tam, kad ūdens līmenis pārstāj svārstīties.

Saistītie ceļveži¶

• Seiche viļņi, ezera cunami un ostas rezonanses uzplūdi
• Cunami: brīdinājumi par zemestrīci, dabas zīmes un vertikāla evakuācija
• Derechos, taisnas līnijas vēja vētras un priekšgala atbalss izdzīvošana
• Plaušu straumes, čības viļņi un okeāna ūdens avārijas
• Noslīkšanas glābšana, reanimācija un sekundāra plaušu tūska

Avoti un oficiālās vadlīnijas¶

• Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) , Lielo ezeru vides izpētes laboratorija (GLERL) un Nacionālais laikapstākļu dienests (ASV): Meteotsunami Lielajos ezeros un ASV austrumu/līča piekrastē: Prudmena rezonanses fizika, noteikšana un pludmales apdraudējuma drošība.
• Pasaules meteoroloģiskā organizācija (WMO) un UNESCO starpvaldību okeanogrāfijas komisija (IOC-UNESCO): Globālās novērtējuma un bīstamības vadlīnijas par meteoroloģiskajiem cunami (Meteotsunamis).
• Agencia Estatal de Meteorología (AEMET) un Baleāru salu piekrastes novērošanas un prognozēšanas sistēma (SOCIB, Spānija): Ciutadella Rissaga Meteotsunamis ekspluatācijas prognozēšanas un ostas drošības protokoli.
• Amerikas Savienoto Valstu Ģeoloģijas dienests (USGS) un Dabas apdraudējumu centrs: Seismisko cunami un atmosfēras meteotsunami salīdzinājums piekrastes un ezeru vidē.
• Horvātijas Meteoroloģijas un hidroloģijas dienests (DHMZ) un Okeanogrāfijas un zivsaimniecības institūts (Horvātija): Adrijas jūras meteorocunami (Šćiga) bīstamības analīze un agrīnās brīdināšanas sistēma.