Cunami evakuācija ostās, jahtu piestātnēs un laivās¶

Cunami rada katastrofālu apdraudējumu jūrniekiem, ostu kapteiņiem un piekrastes kuģu operatoriem. Kad subdukcijas zonas zemestrīces, zemūdens zemes nogruvumi vai kalderu sabrukumi izspiež miljardiem kubikmetru jūras ūdens, ilgstoša gravitācijas viļņi izstaro okeāna baseinus ar reaktīvo lidmašīnu ātrumu, kas pārsniedz 800 kilometrus stundā (500 jūdzes stundā). Atklātā okeānā šie viļņi gandrīz nemanāmi iziet zem kuģiem, kuru augstums ir mazāks par 1 metru (3 pēdas) viļņu garumā, kas aptver 100-200 kilometrus (62-124 jūdzes).

Kad cunami ieplūst seklos piekrastes ūdeņos, kontinentālā šelfa berze saspiež viļņa garumu, dramatiski palēninot viļņu ātrumu, vienlaikus liekot viļņu augstumam strauji pieaugt sēkļa dēļ. Slēgtās ostās, šauros kuģošanas kanālos un seklās jahtu piestātnēs cunami pārvēršas spēcīgos uzplūdos, stāvos virpuļos un katastrofālā ūdens noplūdē. Marinas kļūst par nāvējošām hidrauliskām veļas mašīnām, kur doki plīst no pāļiem, iezemēti kuģi sagrūst kopā un straumes, kas pārsniedz 15 mezglus (28 kilometrus stundā vai 17 jūdzes stundā), saspiež ikvienu, kas pieķerts pietauvošanās vietā vai pēdējā brīža mēģinājums izglābt kuģi.

Dariet to tagad¶

1. Nekavējoties pēc vietējā brīdinājuma evakuējiet pietauvotos kuģus uz augstieni kājām.:
   • Pametiet laivas, kas piesietas pie piestātnēm, sliedēm vai pietauvošanās vietām, tiklīdz notiek spēcīga zemes trīce vai atskan cunami brīdinājums.
   • Nekavējoties skrieniet iekšzemē un kalnup, sasniedzot vismaz 30 metrus (100 pēdas) virs jūras līmeņa vai pārvietojoties 3 kilometrus (2 jūdzes) iekšzemē.
   • Nekad netērējiet laiku, mēģinot iedarbināt dzinējus, atmest pietauvošanās auklas vai saglabāt personīgos jūras īpašumus, kad viļņi pienāk divu stundu laikā.
2. Kārtojiet kuģa darbības pēc ūdens dziļuma, ja tas jau notiek jūrā:
   • Ja strādājat dziļā ūdenī, kas pārsniedz 183 metrus (100 fundas vai 600 pēdas), palieciet atklātā jūrā un virzieties tieši uz ieplūstošām ilgstošām ūdens viļņiem.
   • Ja strādājat seklā piekrastes ūdeņos no 20 metriem līdz 100 metriem (66 pēdas un 328 pēdas), nekavējoties virzieties uz dziļu ūdeni, ja līdz viļņa triecienam ir atlikušas vismaz divas stundas.
   • Ja braucat šaurā līcī, ostas pieejā vai seklā ietekā ar mazāk nekā vienu stundu brīdinājumu, novietojiet laivu drošā līcī un skrieniet kalnā ar kājām.
3. Nekad nemēģiniet pilotēt pa šaurām ostas ieejām brīdinājuma laikā:
   • Atturieties no iekļūšanas vai izkāpšanas no norobežotām moliem, ostas grīvām vai moliem, kad ir izdots cunami brīdinājums.
   • Izvairieties no šauriem ostas sastrēgumiem, kur hidrauliskā iesūkšana un saspiesti ienākošie pārspriegumi rada letālus stāvus urbumus un lūstošus viļņus.
   • Stāviet atklātā, dziļā ūdenī aiz kontinentālā šelfa pārtraukuma, līdz ostas iestādes izdod oficiālu, pilnīgi skaidru norādījumu.
4. Nepārtraukti uzraugiet ārkārtas jūras telekomunikācijas:
   • Noregulējiet savu jūras VHF raiduztvērēju uz 16. kanālu (156 800 megaherci) un pārraugiet Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas laikapstākļu radio pārraides.
   • Koordinējiet piekrastes pieturvietas ar Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardzi, ostu iestādēm un reģionālajiem glābšanas koordinācijas centriem.
   • Pārsūtiet savu atrašanās vietu, apkalpes skaitu un kuģa statusu kuģošanas drošības tīkliem, pirms ārzonas mobilo sakaru pārklājums samazinās.
5. Sagatavojieties vairāku dienu izolācijai jūrā, ja paliksit jūrā:
   • Vienreiz dziļā ūdenī pagrieziet atpakaļ dzinējus līdz minimālajai pagrieziena daļai, lai taupītu dīzeļdegvielas un benzīna krājumus.
   • Nodrošiniet dzeramo ūdeni un pārtiku, paredzot, ka pēc atgriešanās tiks iznīcināta krasta infrastruktūra, degvielas doki un ostas moli.
   • Izveidojiet enkura sardzi un uzturiet aktīvas radara darbības, lai izvairītos no peldošiem kuģniecības konteineriem, atdalītiem jahtu piestātņu dokiem un dreifējošiem pamestiem korpusiem.

flowchart TD
    A["Izdots cunami brīdinājums: zemestrīces filcs vai sirēnas skaņas"] --> B{"Kur pašlaik atrodas jūsu kuģis?"}
    B -- "Pietauvots Dock or Slip" --> C{"Laiks līdz pirmā viļņa ietekmei"}
    C -- "Mazāk nekā 2 stundas" --> D["Nekavējoties pamest laivu: skrieniet iekšzemē līdz 30 m/100 pēdu augstumam"]
    C -- "Vairāk nekā 2 stundas un atvērta osta" --> E["Izvērtējiet ostas pārvaldes direktīvas un evakuējiet, ja tas ir pilnvarots"]
    B -- "Notiek ostas vai seklā līča iekšpusē" --> F{"Vai jūs varat sasniegt 183 m / 100 dziļumus laikā?"}
    F -- "Nē: mazāk nekā 1 stunda" --> G["Pludmales kuģis Safe Cove, evakuējieties uz augsto zemi kājām"]
    F -- "Jā: atveriet Deep Water Ahead" --> H["Motors ar pilnu ātrumu līdz dziļam ūdenim, kas pārsniedz 183 m / 600 pēdu dziļumu"]
    B -- "Notiek jūrā aiz 183 m / 100 foms" --> I["Palieciet atklātā jūrā dziļos ūdeņos: ievietojiet garos viļņos"]

Jūras cunami fizika: dziļais okeāns pret seklu šelfu¶

Lai droši pārvietotos ar kuģi cunami laikā, ir jāsaprot šķidruma mehānika, kas regulē ilgstošus seklā ūdens viļņus. Lai gan cunami ceļo pāri okeāna baseiniem tūkstošiem metru dziļumā, fiziskā okeanogrāfija tos klasificē kā sekla ūdens viļņus, jo to viļņu garums ievērojami pārsniedz okeāna dziļumu.

Dziļā okeāna ūdenī viļņu ātrums ir tieši atkarīgs no ūdens dziļuma, ko nosaka gravitācijas paātrinājums. Virs bezdibenes līdzenumiem, kuru dziļums ir aptuveni 4000 metru (13 120 pēdu), cunami pārvietojas ar ātrumu aptuveni 200 metri sekundē (720 kilometri stundā jeb 447 jūdzes stundā). Neskatoties uz šo ātrumu, viļņu stāvums ir niecīgs. Vilnis, kura augstums ir no 0,5 metriem līdz 1 metram (1,6 pēdas līdz 3,3 pēdas), kas sadalīts 150 kilometru (93 jūdzes) viļņa garumā, rada tik pakāpenisku slīpumu, ka kuģi jūrā neuztver vilni, kas iet zem to korpusa.

Pāreja no labdabīga atklātā okeāna pietūkuma uz destruktīvu piekrastes vilni notiek, viļņojoties, vilnim saskaroties ar kontinentālo šelfu:

• Grīna likums un viļņu pastiprināšana: samazinoties ūdens dziļumam, viļņu ātrums samazinās tieši proporcionāli ūdens dziļuma kvadrātsaknei. Tā kā viļņa periods paliek nemainīgs, viļņa aizmugure pārvietojas ātrāk nekā priekšējais, saspiežot viļņa garumu. Lai saglabātu kinētisko un potenciālo enerģijas plūsmu, viļņu augstums palielinās proporcionāli ūdens dziļumam, kas palielināts līdz negatīvajai vienai ceturtdaļai jaudai, matemātiska sakarība, kas pazīstama kā Grīna likums.
• Viļņa garuma saspiešana: dziļā ūdenī cunami virsotne aptver 100-200 kilometrus (62-124 jūdzes). Kad vilnis palēninās no 720 kilometriem stundā (447 jūdzes stundā) dziļūdenī līdz 36 kilometriem stundā (22 jūdzes stundā) seklā piekrastes seklumā, viļņa garums saspiežas līdz mazāk nekā 5 kilometriem (3 jūdzēm), saliekot ūdeni masīvās vertikālās virsotnēs.
• Kinētiskā enerģijas pārveide par potenciālo enerģiju: kad ūdens staba dibens velkas pret seklu jūras dibenu, horizontālais daļiņu ātrums virzās uz augšu, pārvēršot milzīgu kinētisko impulsu hidrostatiskā galvas spiedienā. Šis process pārvērš vienmērīgu, slīdošu dziļo okeāna pārvietošanos krastā.

Daļēji slēgtās ūdenstilpēs, ostās un līčos sekundārā hidrodinamika pastiprina iznīcināšanu:

• Ostas rezonanse (Seiche Dynamics): katrai slēgtajai ostai ir dabiska svārstību frekvence, kuras pamatā ir tās ģeometrija, dziļums un ieejas platums. Kad ienākošo cunami viļņu vilcienu periods atbilst ostas baseina dabiskajai rezonanses frekvencei, rodas konstruktīvi viļņu traucējumi. Rezonanse liek ūdens līmenim spēcīgi svārstīties 24 līdz 48 stundas, radot iekšējos pārsprieguma augstumus, kas ir divreiz augstāki nekā atklātā piekrastē.
• Urbu veidošanās seklajos estuāros: kad cunami ieplūst seklā upes grīvā vai šaurā līcī, ienākošā viļņa priekšpuse strauji kļūst stāvāka, veidojot nemierīgu, putojošu vertikālu ūdens sienu, kas pazīstama kā plūdmaiņu vai cunami urbums. Urbumi virzās uz priekšu ar ātrumu 15 līdz 30 mezgli (28 līdz 56 kilometri stundā vai 17 līdz 35 jūdzes stundā), izdarot milzīgu postošu spiedienu pret jūras pāļiem un pietauvotiem kuģiem.

100 pēdu noteikums un dziļūdens kuģu darbības¶

Jūras drošības aģentūras visā pasaulē, tostarp Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde, Amerikas Savienoto Valstu Krasta apsardze un Japānas Meteoroloģijas aģentūra, uztur universālu standartu kuģu izdzīvošanai atklātā jūrā: 100 fātu (183 metru vai 600 pēdu) dziļuma kontūras noteikumu.

Darbojoties tālāk par 100 fātu batimetrisko kontūrlīniju, jūsu kuģis tiek pārvietots ārpus kontinentālā šelfa pārrāvuma, kur okeāna dibena dziļums strauji pāriet uz bezdibenes līdzenumiem. Pārsniedzot šo dziļuma slieksni, cunami viļņu transformācija vēl nav sākusies:

Ekspluatējot kuģi dziļā ūdenī aktīvas cunami trauksmes laikā:

• Stūrējiet tieši uz viļņiem: turiet kuģa priekšgalu perpendikulāri ienākošajiem viļņiem. Pat dziļā ūdenī cunami priekšējā mala, šķērsojot zemūdens grēdas, var radīt stāvus uzplūdus. Strauja uzbriešana uz sijas rada smagu ripošanu un var izsisties vai apgāzties.
• Atgrieziet gāzi, lai taupītu degvielu: nededziniet degvielu bez vajadzības, uzturot lielu kreisēšanas ātrumu, kad tas pārsniedz 100 fantīnu līniju. Nolaidiet droseli līdz minimālajam stūrēšanas ceļam, saglabājot tieši tik daudz virzības uz priekšu, lai saglabātu stūres autoritāti un priekšgala orientāciju valdošajā jūrā.
• Autopilota sistēmu izslēgšana: deaktivizējiet automatizētās stūrēšanas sistēmas un saglabājiet stūres manuālo vadību. Cunami viļņu vilcieni rada ilgstošas ​​orbitālās ūdens kustības, kas var sajaukt fluxgate kompasus un žirokonasa ievades, izraisot neregulārus stūrēšanas manevrus.
• Uzturēt nepārtrauktus radara pulksteņus: cunami pretskalošana atklātos piekrastes ūdeņos ieslauka miljoniem tonnu sauszemes atkritumu. Izmantojiet jūras radaru, kas noregulēts uz īsa impulsa augstas izšķirtspējas režīmiem, lai izsekotu neapgaismotiem apdraudējumiem, tostarp apgāztiem korpusiem, salauztiem piestātņu posmiem, komerciālo kuģu konteineriem un izgāztiem kokiem, kas dreifē jūrā.

Marina un ostas dinamika: pietauvoto kuģu krīze¶

Pietauvotie kuģi saskaras ar katastrofālu iznīcināšanu cunami laikā. Mēģinājums izbraukt no viļņa uz kuģa, kas piesiets pie doka, ir viena no visbiežāk sastopamajām fatālajām kļūdām, ko piekrastes zonās pieļauj jūrnieki.

Ostas infrastruktūras iznīcināšana notiek ātrās fiziskās fāzēs:

flowchart TD
    A["Cunami Crest ierodas ostā"] --> B["Ūdens līmenis paaugstinās ar 1 līdz 3 metriem minūtē"]
    B --> C["Peldošie doki peld virs konstrukciju pāļu virsotnēm"]
    C --> D["Mooring Cleats Izplēst; Sintētiskās līnijas noklikšķinās zem trieciena slodzes"]
    D --> E["Brīvi peldoši doki un kuģi ietriecas krastā samezglotajā flotilē"]
    E --> F["Vardarbīga ūdens izņemšana iztukšo baseinu: kuģu izkraušana un apgāšanās uz ūdenstilpēm"]
    F --> G["Otrais vilnis trāpa zemūdens laivām: pilnīga korpusa fiziska saspiešana"]

1. Pāļu pārklāšanās un doka kļūme¶

Mūsdienu jahtu piestātnēs tiek izmantoti peldoši pontonu doki, kurus sānu stāvoklī notur vertikāli tērauda, betona vai koka pāļi. Šie pāļi ir izstrādāti, lai pielāgotos vēsturiskiem astronomiskiem paisumiem un standarta vētras pārsprieguma drošības rezervei, kas parasti ir 2 līdz 3 metri (7 līdz 10 pēdas) virs vidējā ūdens līmeņa.

Kad ostā ieplūst liels cunami uzliesmojums, ūdens līmenis paaugstinās vertikāli, pārsniedzot 1 līdz 3 metrus minūtē (3 līdz 10 pēdas minūtē). Tā kā ūdens līmenis pārsniedz pāļu augstumu, peldošie doki atdalās no vertikālajām vadošajām uzmavām. Kad doki, ejas, inženiertīkli un simtiem pietauvoto kuģu ir atbrīvoti no pāļiem, tie kļūst par nevadāmu, vairākus tūkstošus tonnu smagu peldošu masu, ko liela ātruma straumes virza uz krasta viļņlaužiem un tiltiem.

2. Pietauvošanās līnijas nogriešana un skavas noplēšēšana¶

Pat ostās, kur pāļi paliek bez augšdaļas, cunami viļņu radītais horizontālais ūdens ātrums rada katastrofālus pretestības spēkus kuģu korpusiem. Standarta trīs pavedienu neilona vai pītas poliestera dokstacijas līnijas ir konstruētas tā, lai absorbētu maigus plūdmaiņas un nelielus vēja triecienus.

10 mezglu straume, kas plūst garām pietauvotam 12 metru (40 pēdu) pārvietošanas kuģim, rada tūkstošiem kilogramu statisku sānu spēku. Kad vētrains pārspriegums maina virzienu ik pēc 10 līdz 15 minūtēm, pietauvošanās līnijas piedzīvo spēcīgu ciklisku trieciena slodzi. Sintētiskās līnijas stiepjas pāri to elastības robežām, sprādzienbīstami slīgstot, savukārt alumīnija dokstacijas plīst no stikla šķiedras klājiem, palaižot metāla lādiņus pāri dokiem.

3. Ātra ūdens novadīšana un ķīļa zemējums¶

Cunami viļņu fizika nosaka, ka, ja cunami vilciena vadošais vilnis ir sile, pirms viļņa ierašanās notiek dramatiska, strauja ūdens atvilkšana no piekrastes ostām. Ūdens atkāpjas tādā ātrumā, kas var iztukšot visu ostas baseinu mazāk nekā 5 līdz 10 minūtēs, atklājot jūras dibenu, enkuru ķēdes un zemūdens cauruļvadus.

Kuģi, kas pietauvojušies ar slīdēšanu, spēcīgi nokrīt jūras gultnē, nolaižoties uz ķīļiem, stūrēm un propelleriem. Dziļas iegrimes buru laivas un divu dzinēju motorjahtas svārstās uz ūdenstilpēm, piepildoties ar dubļiem un iesprostot apkalpes locekļus zem klājiem. Kad atgriežas cunami cekuls pēc dažām minūtēm ietriecas nosusinātajā ostas baseinā, tas darbojas kā plīstoša ūdens siena, kas ietriecas saritinātajos, iezemētajos korpusos, pirms tie var atkal peldēt, saspiežot kajītes un noslīcinot iesprostotos iemītniekus.

Reālās pasaules gadījumu izpēte un jūrniecības nodarbības¶

Vēsturisko jūras cunami katastrofu analīze sniedz skaidru mācību par ostas uzplūdu letālo raksturu un praktisko izdzīvošanas robežu, ko panākuši kuģi, kas pārvietojās jūrā.

Lielā Aļaskas zemestrīce 1964. gada 27. martā izraisīja starpokeānu cunami, kas ceļoja pāri Klusajam okeānam. Crescent City, Kalifornija, kas atrodas vairāk nekā 2500 kilometrus (1550 jūdzes) uz dienvidiem, piedzīvoja katastrofālu ostas iznīcināšanu batimetriskās fokusēšanas dēļ Mendocino lūzumu zonā.

Ostu pārsteidza četras primāro viļņu virsotnes, kas bija izvietotas aptuveni 40 minūšu intervālā. Pirmie trīs viļņi izraisīja ievērojamus plūdus, bet ceturtais vilnis bija lielākais, un tā augstums pārsniedza 6 metrus (20 pēdas). Pārspriegums nocēla dokus no pāļiem, atbrīvoja kuģus no pietauvošanās vietām un lielos zvejas tralerus novietoja pilsētas ielās.

Sešpadsmit komerciālie kuģi tika nogremdēti tieši baseinā, bet desmitiem tika saspiesti ostas klinšu moli. Tos, kuri mēģināja iekļūt ostā starp otro un trešo viļņu, lai glābtu savas laivas, tika noķerti ceturtajā uzplūdā, kā rezultātā jūrā gāja bojā daudzi cilvēki.

9,1 magnitūdas Tohoku zemestrīce 2011. gada 11. martā izraisīja masīvu vietējo cunami gar Japānas Sanriku piekrasti, kā arī postošus Klusā okeāna pieplūdumus. Kamaiši, Japānā, pasaulē dziļākais cunami mols nespēja apturēt milzīgo viļņu enerģiju. Tirdzniecības ostā lielie kravas kravas kuģi tika pacelti pāri jūras sienām un novietoti iekšzemē pilsētu rajonos. Un otrādi, Japānas krasta apsardzes kuģi, kas uzreiz izcēlās jūrā, pārsniedzot 200 metru (656 pēdu) dziļuma kontūru, brauca pāri cunami viļņiem bez bojājumiem vai korpusa spriedzes.

Pāri Klusajam okeānam Santakrusā, Kalifornijā, 8000 kilometru (5000 jūdžu) attālumā, cunami ieradās 10 stundas pēc zemestrīces. Ostas rezonanse izraisīja spēcīgus ūdens uzplūdus, kas svārstījās ar 15 minūšu intervālu. Straumes šaurajā ieejas kanālā pārsniedza 12 mezglus (22 kilometrus stundā jeb 14 jūdzes stundā). Uzliesmojumi izrāva no pietauvošanās vietām 18 komerciālos dokus, nogremdēja 15 kuģus un sabojāja aptuveni 100 citus, radot vairāk nekā 28 miljonu dolāru zaudējumus jūras infrastruktūrai ostā, kas atradās tūkstošiem kilometru attālumā no seismiskā epicentra.

1. gada 26. decembrī Sumatras ziemeļos plosījās 9,1 megatrīces spēcīga zemestrīce. Piekrastes kūrortu ostās visā Puketā, Taizemē un Šrilankas dienvidos kuģi, kas bija pieslēgti pie dokiem vai noenkuroti seklā līcī, tika pulverizēti. Liveaboard niršanas laivas, kas darbojās dziļos piekrastes ūdeņos netālu no Similan salām, vilnis piedzīvoja tikai kā vieglu vertikālu pietūkumu, kam sekoja neparasti virszemes ūdens viļņi. Apkalpe uzzināja par katastrofu tikai tad, kad viņi mēģināja sazināties ar krasta bāzēm un novēroja sauszemes gružu laukus, kas dreifēja jūrā.

Lēmumu matrica: evakuācija kājām pret tranzītu ārzonā¶

Kad tiek izdots cunami brīdinājums, kuģu īpašnieki un komercoperatori saskaras ar dzīvības vai nāves izvēli: vai izvest kuģi jūrā vai arī pamest kuģi un evakuēties no iekšzemes kājām?

Šis lēmums jāpieņem, izmantojot stingru, objektīvu ūdens dziļuma, tranzīta laika un ostas ieejas ģeometrijas novērtējumu:

flowchart TD
    A["Aktivizēts cunami brīdinājums"] --> B{"Vai jūsu kuģis ir pietauvojies pie doka vai jahtu piestātnes?"}
    B -- "Jā" --> C{"Ietekmes laiks >= 2 stundas UN atvērt kanālu?"}
    C -- "Nē: mazāk nekā 2 stundas" --> D["NEMĒĢINĀT IZSLĒGT MOTORU"]
    D --> E["Sasiet avārijas atsperu auklas, ja laiks atļauj (maks. 2 minūtes)"]
    E --> F["Pamest laivu: sprints iekšzemē un kalnup līdz drošam augstumam"]
    C -- "Jā: >= 2 stundas Brīdinājums" --> G{"Vai jūs varat sasniegt 183 m / 100 fomas pirms ierašanās?"}
    G -- "Nē" --> D
    G -- "Jā" --> H["Motors tieši ārzonā uz dziļūdeni, kas pārsniedz 100 dziļumus"]
    B -- "Nē: kuģis atrodas" --> I{"Vai jūs atrodaties dziļā ūdenī (>183 m / 100 dziļi)?"}
    I -- "Jā" --> J["Palieciet dziļajā ūdenī; Vadiet loku uzbriest"]
    I -- "Nē: Sekla plaukts" --> K{"Vai var notīrīt seklus pirms pirmā viļņa?"}
    K -- "Jā" --> H
    K -- "Nē" --> L["Dodieties uz tuvāko dziļo līci vai pludmales laivu, evakuējieties uz kalnu"]

Ostas evakuācijas zelta likums¶

Ja jūsu kuģis ir piesiets pie doka, slīdēšanas vai ostas pietauvošanās un paredzamais cunami ierašanās laiks ir mazāk nekā divas stundas, jums nekavējoties jāatstāj kuģis un jāevakuējas kājām.

Nemēģiniet sagatavot kuģi, atsaistīt aizsalušus auklas, iedarbināt aukstus dzinējus vai stūrēt pa pārslogotiem ostas kanāliem. Katrā lielākajā cunami notikumā jūrnieki, kuri gāja bojā, mēģinot glābt savus kuģus, bija vai nu iesprostoti savos slīdēs, pieaugot ūdens līmenim, tika saspiesti starp laivām un dokiem, vai arī tika iespiesti seklās ostas ieejas kanālos straujas lejupslīdes laikā.

Kritēriji evakuācijai jūrā¶

Mēģiniet pilotēt savu kuģi dziļajā ūdenī tikai tad, ja vienlaikus ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

1. Oficiālie cunami brīdinājumi apstiprina, ka pirmā viļņa atnākšana ir vairāk nekā divu līdz trīs stundu attālumā (raksturīgi attāliem vai telecunami notikumiem, kas rodas pāri okeāna baseinam).
2. Jūsu kuģis ir pilnībā darbspējīgs, ar pilnu degvielu, ar siltiem dzinējiem un darbojas bez mehāniskas vilcināšanās.
3. Ostas kanāls ir pilnībā atbrīvots no sastrēgumiem, paceļamie tilti ir pilnībā pacelti, un jūs varat uzturēt tranzīta ātrumu vismaz no 10 līdz 15 mezgliem.
4. Batimetriskās navigācijas kartes apstiprina, ka jūsu kuģis var šķērsot 100 fātu (183 metru vai 600 pēdu) kontūrlīniju vismaz 45 minūtes pirms paredzētā viļņu ierašanās laika.
5. Ostas pārvaldes amatpersonas un vietējā krasta apsardze ir skaidri atļāvušas izejošo jūras satiksmi un nav slēgušas ostas ieeju.

Ostas pārvalde, jahtu pārvaldīšana un ostas sacietēšana¶

Jūras iekārtu vadītāji, ostu kapteiņi un ostu iestādes ir institucionālas atbildības par dzīvības drošības apdraudējumu un infrastruktūras sabrukšanas mazināšanu pirms cunami ietekmes, tās laikā un pēc tās.

Komerciālo ostu un jahtu piestātņu standarta darbības procedūras cunami trauksmes laikā ietver strukturētu protokolu fāzes:

1. fāze: tūlītēja jūras doku attīrīšana (T-Minus brīdinājuma logs)¶

• Skaņas piestātnes trauksmes signāli un tūlītējas evakuācijas pavēle: aktivizējiet skaļruņu sistēmas, piestātņu sirēnas un VHF jūras apraides brīdinājumus, liekot visiem laivotājiem, komerciālajiem zvejniekiem un kuģa iedzīvotājiem nekavējoties notīrīt noslīdes un molus.
• Shut Off Marine Utilities: manuāli izolējiet utilītu sadales plūsmas uz visiem dokiem. Krasta elektroenerģijas padeves atdalīšana pie galvenajiem zemes slēdžu paneļiem novērš elektrisko ugunsgrēku un ūdens izraisītu elektrotraumu draudus, kad slīdnes iegremdējas. Izslēdziet degvielas sūknēšanas taisngriežus un aizveriet avārijas vārstus pie kuģu degvielas uzglabāšanas tvertnēm, lai novērstu naftas noplūdi baseinā.
• Apturēt ienākošo kuģu satiksmi: ostas ločiem un kuģu satiksmes dienestiem nekavējoties jāpārtrauc ienākošā kuģu ienākšana, novirzot konteinerkuģus, naftas tankkuģus un beramkravu kuģus uz ārzonas enkurvietām, kas atrodas ūdeņos, kas dziļāki par 200 metriem (656 pēdām).

2. fāze: Strukturālā sacietēšana telpām¶

Marinas, kas atrodas aktīvās cunami zonās, var veikt inženiertehniskas modifikācijas, lai samazinātu strukturālo bojājumu mērenu pārspriegumu laikā:

• Augšāki virzošie pāļi: palieliniet pāļu augstumu vismaz par 4 līdz 6 metriem (13 līdz 20 pēdām) virs vēsturiskā maksimālā vētras pārsprieguma līmeņa. Uzstādot pāļu uzgaļus ar smagiem tērauda fiksatoriem, doki nevar nopeldēt no pāļu virsotnēm neparedzētu vertikālu ūdens pietūkumu laikā.
• Lielas noslodzes pāļu uzlikšanas vadotnes: nomainiet standarta alumīnija vai plastmasas doku rullīšu vadotnes ar pastiprinātām kaļamā tērauda apkakles vadotnēm, kas spēj izturēt sānu bīdes slodzi, kas pārsniedz 50 kiloņūtonus.
• Atdalāmās ejas: uzstādiet šarnīrveida ejas ar mehāniskām atdalāmām tapām doka pusē, lai, kad peldošie doki strauji paceļas vai sasveras, ejas tīri atvienojas, nevis saliek dokus vai plēš krasta starpsienas.

Kuģa atgūšana, atkārtotas ieiešanas protokoli un navigācijas apdraudējumi¶

Briesmas jūrniekiem nebeidzas, kad sākotnējais cunami uzliesmojums pāriet. Jūras vide pēc cunami joprojām ir bīstama vairākas dienas, ko raksturo ilgstoši seiche viļņi, iznīcināti navigācijas palīglīdzekļi un blīvi peldošu gružu lauki.

+----------------------------------------------------------------------------------------------------+
|                                  POST-TSUNAMI RE-ENTRY CHECKLIST                                   |
+----------------------------------------------------------------------------------------------------+
| [ ] Maintain offshore holding pattern until Port Authority issues an official All-Clear.           |
| [ ] Verify harbor entrance channel is hydrographically surveyed before attempting passage.         |
| [ ] Post a dedicated forward bow watch to identify submerged logs, containers, and debris.         |
| [ ] Transit at dead slow speed (<5 knots) to prevent hull impact with unlit obstructions.          |
| [ ] Do not rely on navigation buoys or channel markers; anchors and chains are likely displaced.   |
| [ ] Prepare emergency tow lines and confirm bilge pumps operate prior to entering shallow waters.  |
| [ ] Assume shore facilities lack electrical power, fuel delivery, and potable water hookups.       |
+----------------------------------------------------------------------------------------------------+

Vairāku viļņu apdraudējuma logs¶

Cunami nav atsevišķi, izolēti viļņi; tie ir secīgu viļņu vilciens, kas stiepjas no 12 līdz 24 stundām. Sākotnējais vilnis reti ir lielākais. Sekundārās vai terciārās virsotnes, kas nonāk dažas stundas pēc sākotnējās trieciena, bieži tiek pastiprinātas ar batimetrisko rezonansi ostas baseinos.

Kuģiem, kas atrodas atklātā jūrā, jāpaliek dziļā ūdenī aiz 100 dziļuma līnijas, līdz krasta apsardze vai vietējās ostas iestādes pārsūta oficiālus, skaidrus ieteikumus pa jūras VHF 16. kanālu. Priekšlaicīga atgriešanās ostā ir izraisījusi daudzus letālus iezemējumus un sadursmes ar sekundāriem pārspriegumiem.

Navigācijas apdraudējumi pēc trieciena¶

Kad ostas iestādes beidzot piešķir kuģiem atļauju atgriezties piekrastes ūdensceļos, jūrniekiem jābrauc ar īpašu piesardzību:

• Pārvietotas navigācijas bojas un bākas: cunami viļņi pārrauj vairāku tonnu betona gremdētājus un enkuru ķēdes pāri jūras dibenam. Sānu kanālu marķieru bojas, dienasbākas un apgaismoti bīstamības marķieri parasti tiek pārvietoti simtiem metru aktīvos kanālos vai pilnībā noņemti. Nepaļaujieties uz vizuālajām bojām; Stūrējiet stingri, izmantojot kalibrētus GPS karšu ploterus un tālredzīgus eholotes.
• Sēklošana un kanālu aizpildīšana: cunami aizskalošana navigācijas kanālos nogādā milzīgu daudzumu sauszemes augsnes, ceļa gultnes un pludmales smilšu. Ostas kanāli, kuros iepriekš bija 10 metri (33 pēdas) iegrime, var tikt aizsprostoti ar nogulšņu stieņiem, samazinot dziļumu līdz mazāk nekā 2 metriem (6 pēdām).
• Pamests un iegremdēts flotsam: miljoniem metrisko tonnu vraku piegružo ūdens virsma un ūdens stabs. Iegremdēti pārvadāšanas konteineri, kas peld vienā līmenī ar virsmu, sapinušās pietauvošanās līnijas, iegremdētas konstrukcijas sijas un degvielas tvertnes rada katastrofālus korpusa pārrāvuma draudus stikla šķiedras un alumīnija kuģiem. Novietojiet priekšgalā īpašu pulksteņa stendu, samaziniet kuģa ātrumu zem 5 mezgliem un saglabājiet tūlītēju gatavību virzīt atpakaļgaitu.

Jūras avārijas sakari un koordinācija¶

Efektīva saziņa jūras cunami avārijas laikā atbalsta ātru kuģu izsekošanu, savlaicīgu drošības brīdinājumu izplatīšanu un koordinētus manevrus jūrā.

Kuģu operatoriem ir jāievēro disciplinēta telekomunikāciju prakse:

• VHF jūras kanāla 16 prioritāte: 16. kanāls (156 800 megaherci) ir starptautiskā jūras briesmu, drošības un izsaukuma frekvence. Nepārtraukti klausieties pulksteņus. Saglabājiet pārraides īsas un formālas, rezervējot raidlaiku dzīvībai bīstamiem ārkārtas izsaukumiem (MAYDAY) un steidzamām drošības pārraidēm (SECURITE).
• Automatizētās identifikācijas sistēmas (AIS) darbības: vienmēr turiet savu kuģa A vai B klases AIS retranslatoru aktīvu. Blīvā miglā vai vulkānisko cunami izraisīto pelnu nokrišņu laikā AIS ļauj blakus esošajiem komerciālajiem kuģiem, krasta apsardzes kuteriem un kuģu satiksmes dienestiem izsekot jūsu atrašanās vietai, ātrumam un virzienam, novēršot katastrofālas sadursmes jūrā masveida ostu evakuācijas laikā.
• Digital Selective Calling (DSC): Pārbaudiet, vai jūsu VHF jūras radio ir savienots ar aktīvu GPS uztvērēju un reģistrēts ar derīgu jūras mobilā pakalpojuma identitātes (MMSI) numuru. Akūtās avārijas situācijās, aktivizējot sarkano avārijas pogu, tiek pārraidīts automatizēts digitālais avārijas ieraksts, kurā ir precīzas jūsu kuģa koordinātas un avārijas raksturs, tieši uz reģionālajiem jūras glābšanas koordinācijas centriem.
• Satelīta sakari un EPIRB: kuģiem, kas darbojas ārpus VHF redzamības diapazona (parasti 30 līdz 50 kilometru vai 20-30 jūdžu attālumā no krasta stacijām), satelīta ziņotāji, satelīttelefoni un 406 megahercu avārijas pozīciju norādes radiobākas nodrošina uzticamu globālo avārijas signālu (EPIRB). Pārliecinieties, vai EPIRB akumulators un hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce ir sertificēta ekspluatācijas datuma ietvaros.

Pirmās palīdzības sertifikāts¶

Pārdzīvojot jūras katastrofas, apgāšanās un spēcīgas ostas uzplūdes, bieži rodas smagas fiziskas traumas, akūta hipotermija, gandrīz noslīkšana un saspiešanas traumas. Ja jūras kuģi ir atdalīti no krasta medicīnas klīnikām un pašvaldības neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nevar piekļūt iznīcinātajām ostas iekārtām, apkalpes locekļiem ir jābūt zināšanām, apmācībai un aprīkojumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu progresīvu medicīnisko aprūpi blakus esošajiem cilvēkiem.

Visaptveroša, akreditēta pirmās palīdzības, CPR un automatizēta ārējā defibrilatora sertifikācijas pabeigšana, izmantojot tādus atzītus pakalpojumu sniedzējus kā Amerikas Sarkanais Krusts, St. John Ambulance, Kanādas Sarkanais Krusts vai specializētas jūras medicīnas akadēmijas, nodrošina dzīvības glābšanas prasmes. Praktiskās medicīniskās apmācības māca, kā pārvaldīt smagu sālsūdens ieelpošanu, attīrīt aizsprostotus elpceļus, veikt ilgstošu sirds un plaušu reanimāciju hipotermiski noslīkušiem, imobilizēt saliktus lūzumus, kas gūti vardarbīgās kuģu sadursmēs, uzlikt arteriālo žņaugu traumatisku ekstremitāšu traumu gadījumos un ārstēt sekundāro šoku, līdz ierodas meklēšanas un glābšanas brigādes.

Bieži uzdotie jautājumi¶

Pārbaudīti avoti¶

• Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) Nacionālais cunami brīdināšanas centrs (NTWC, Amerikas Savienotās Valstis): cunami drošības protokoli jūrniekiem, dziļūdens navigācijas vadlīnijas un sēkļa hidrodinamika.
• Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardze (USCG, Amerikas Savienotās Valstis): Navigācijas un kuģu inspekcijas apkārtraksti, jūras drošības brīdinājumi par gatavību cunami un ostas evakuācijas direktīvas.
• Starptautiskais cunami informācijas centrs (ITIC, UNESCO/IOC): Globālās cunami brīdināšanas un seku mazināšanas sistēmas vadlīnijas, jūras apdraudējuma kartēšana un ostas novērtējumi pēc notikuma.
• Japānas Meteoroloģijas aģentūra (JMA, Japāna): Jūras cunami brīdinājuma skalas, Sanriku krasta jūras izdzīvošanas pētījumi un dziļūdens kuģu pieturas protokoli.
• Kalifornijas ģeoloģijas dienests (CGS, Amerikas Savienotās Valstis): Jūras cunami reaģēšanas rokasgrāmatas, ostas rezonanses dinamika un jahtu piestātnes infrastruktūras nostiprināšanas vadlīnijas.
• Federālā ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūra (FEMA, Amerikas Savienotās Valstis): Piekrastes ostu noturības un cunami evakuācijas plānošanas vadlīnijas.

Saistītie ceļveži¶

• Cunami drošība un piekrastes evakuācija
• Meteotsunami un pēkšņas ostas seišas
• Seiche viļņi un ostas rezonanses uzplūdi
• Ledāju atnešanās megacunami un izvairīšanās no mazām laivām
• Ūdens strūklas un izvairīšanās no jūras virpuļiem
• Ārkārtas palīdzības numuri pa valstīm